Līgumi un Eiropas Parlaments
Pirmais līgums tika parakstīts 1951. gadā, un ar to noteica Parlamentārās asamblejas izveidi, ko vēlāk pārdēvēja par Eiropas Parlamentu. Sākotnējā līguma mērķis bija panākt, ka sešas valstis, kas iepriekš karoja, darbojas kopā, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Vēlākie līgumi noteica jaunas sadarbības jomas vai tika izstrādāti, lai uzlabotu ES iestāžu darbu, jo dalībvalstu skaits ir palielinājies no 6 līdz 28. Piemēram, EEK līgums tika papildināts ar lauksaimniecības politiku, savukārt Nicas līgums noteica pārmaiņas institucionālajā struktūrā.
Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa un Revīzijas palāta īsteno pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar līgumiem. Komisija tiek uzskatīta par „līgumu sargu”. Ikreiz, kad ir jāizstrādā jauns līgums vai jāgroza spēkā esošais līgums, tiek organizēta Starpvaldību konference (SVK), kurā visu dalībvalstu valdības satiekas pārrunās. Parlamentam tiek lūgtas konsultācijas, un tas sniedz savu atzinumu par līgumu tā izstrādes un pilnveides laikā.
Līdz ar katru jaunu līgumu Parlaments ir ieguvis vairāk demokrātisku, uzraudzības un likumdošanas pilnvaru. Saskaņā ar Briseles līgumu (parakstīts 1975. gadā) Parlaments ieguva tiesības pārbaudīt ES finanšu pārskatus katra gada beigās un novērtēt, vai Komisija ir pārdomāti un pareizi izlietojusi ES budžetu. Jauni papildinājumi Vienotajā Eiropas aktā (līgums parakstīts 1986. gadā) nodrošināja, ka ir obligāti jāsaņem Parlamenta piekrišana, pirms jaunas valstis var pievienoties Eiropas Savienībai. Amsterdamas līgums (parakstīts 1997. gadā) nostiprināja Parlamenta pozīciju likumdošanas kopīgā izstrādē ar Padomi daudzās dažādās jomās, kuras reglamentē ES tiesību akti (dažas no tām — patērētāju aizsardzība, iespēja likumīgi strādāt citā valstī un vides jautājumi).
Jaunākais — Lisabonas — līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.
Ar to nostiprina Eiropas Parlamenta ietekmi, uzliek valstu valdībām lielāku atbildību Eiropas politikas virzības noteikšanā, kā arī piešķir Eiropas Savienības pilsoņiem iniciatīvas tiesības. Lisabonas līgums paplašina Parlamenta pilnvaras, padarot to par vispāratzītu otro likumdevēju ar palielinātām budžeta pilnvarām. Tas arīdzan piešķir Parlamentam galveno nozīmi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā.
Navigation menu
Ratificētie līgumi
Līgumi, kas nav ratificēti
Parlamenta loma nozīmīgākajos vēstures notikumos
Kāda ir bijusi Eiropas Parlamenta loma dažos visnozīmīgākajos brīžos ES vēsturē? Atgriezieties pagātnē un skatiet notikumus no Parlamenta pozīcijas: eiro ieviešana (1998), pirmā reize, kad Parlamenta izmeklēšanas rezultātā atkāpjas Eiropas Komisija (1999), Eiropas Savienības Pamattiesību hartas parakstīšana (2000) un ES paplašināšanās, uzņemot bijušā komunistiskā bloka valstis (2004 un 2007). Skatiet patiesību bez cenzūras attiecīgajam laika posmam raksturīgajā valodā un dokumentos.