Kas notiek plenārsesijā? 

Ilgu laiku Eiropas Parlamentam bija viena loma — būt diskusiju forumam un padomdevējam.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta deputātus sāka ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās, pateicoties deputātu darbībai, Eiropas Parlamentam izdevās palielināt savas pilnvaras un koplēmuma procedūrā iegūt līdzvērtīgu likumdevēja lomu ar Padomi, tādējādi kopīgi lemjot par trīs ceturtdaļām Kopienas tiesību aktu. Pašlaik Eiropas Parlamenta plenārsēdēs piedalās 705 deputāti no 27 dalībvalstīm, kas debatē 24 valodās. Lai plenārsēde noritētu sekmīgi, deputāti, ierēdņi, tulki un tulkotāji ievēro ļoti stingrus noteikumus.

Plenārsēdes vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Viņam palīdz četrpadsmit priekšsēdētāja vietnieki. Priekšsēdētājs atklāj sēdi, dažkārt sakot runu vai godinot kāda piemiņu, ņemot vērā notikumu aktualitāti. Parlaments cenšas sekot līdzi svarīgiem jaunākajiem notikumiem, tādējādi tas bieži groza darba kārtību, lai aicinātu Eiropas Savienību attiecīgi rīkoties. Šajā jautājumā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja ietekme var būt izšķirīga.

Plenārsēdes laikā priekšsēdētājs dod vārdu deputātiem un nodrošina debašu sekmīgu norisi. Viņš arī vada balsošanu, pieņem grozījumus, balsošanai nodod grozījumus un normatīvās rezolūcijas un paziņo balsošanas rezultātus. Priekšsēdētāja pilnvaras ļauj garu un sarežģītu balsošanu vadīt noteiktā ritmā.

Katrs no 705 Eiropas Parlamenta deputātiem darbojas vienā no 7 politiskajām grupām, kas pārstāv visas ideoloģiskās nostājas. Daži deputāti nav pievienojušies nevienai politiskai grupai un tie ir pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti. Politiskās grupas nosaka jautājumus, kurus apspriedīs plenārsēdē. Tās arī var ierosināt grozījumus tiem ziņojumiem, par kuriem notiks balsošana. Piederība politiskajai grupai nenozīmē, ka deputāts ir spiests balsot par noteiktu jautājumu tā, kā to vēlas politiskā grupa.

Plenārsēdēs piedalās arī Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji, lai sekmētu iestāžu sadarbību lēmumu pieņemšanas procesā. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma šo divu iestāžu pārstāvji sniedz paziņojumus vai atskaitās par savu darbību, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Šīs debates var noslēgt, balsojot par rezolūciju.

Tā kā plenārsēdē piedalās liels deputātu skaits, tā norit bez īpašas improvizācijas iepriekš noteiktā kārtībā. Plenārsēdes darba kārtību precīzi izstrādā politisko grupu priekšsēdētāju konference.

Savukārt komiteju priekšsēdētāju konference (kurā darbojas visu Parlamenta pastāvīgo un pagaidu komiteju priekšsēdētāji) var priekšsēdētaju konferencei sniegt ieteikumus par komiteju darbu un darba kārtības izstrādi.

Parlamenta plenārsēdes notiek katru mēnesi (izņemot augustu) četru dienu sesijā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) Strasbūrā. Papildu sesijas rīko Briselē. Sesiju sīkāk iedala ikdienas sēdēs.

Plenārsēdē galvenokārt notiek debates un balsošana. Oficiāli Eiropas Parlamenta akti ir tikai tie dokumenti, par kuriem balso plenārsēdē, un rakstiskās deklarācijas , kurās ir parakstījušies vairākums Eiropas Parlamenta deputātu.
Ir dažāda veida dokumenti, kas atšķiras pēc temata un likumdošanas procedūras:

• normatīvie ziņojumi ir dokumenti, kurus Eiropas Parlaments izstrādā dažādās Kopienas likumdošanas procedūrās: koplēmuma, piekrišanas un apspriežu procedūrā. Eiropas Parlaments likumdošanas jomā ir līdztiesīgs ar Eiropas Savienības Padomi tikai koplēmuma procedūrā. Tādējādi dažiem Parlamenta ziņojumiem ir lielāks juridiskais spēks.
• budžeta procedūra: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir Eiropas Savienības budžeta lēmējinstitūcija, kas katru gadu nosaka Eiropas Savienības ienākumus un izdevumus.
• nenormatīvie ziņojumi ir dokumenti, kurus Eiropas Parlaments izstrādā pēc savas iniciatīvas, to dara atbildīgā Parlamenta komiteja. Pieņemot šos dokumentus, Eiropas Parlaments vēršas pie citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrvienībām, dalībvalstu un trešo valstu valdībām, lai pievērstu to uzmanību noteiktam jautājumam un mudinātu rīkoties. Lai arī šīm iniciatīvām nav juridiska spēka, Eiropas Parlaments attiecībā uz tām var izmantot savas pilnvaras, kas ļauj iesniegt priekšlikumus Komisijai.

Eiropas Parlaments plenārsēdē var izteikties par jebkuru jautājumu, kas tam šķiet svarīgs. Turklāt Eiropas Parlaments var Komisijai pieprasīt iesniegt likumdošanas priekšlikumu tāda jomā, kurā pēc tā uzskatiem ir jāizstrādā Kopienas tiesību akts. Plenārsēdē iekļauj arī Padomei un/vai Komisijai adresētu jautājumu laiku. Parasti Komisijai adresēto jautājumu laiks ir otrdienās, bet Padomei adresēto jautājumu laiks — trešdienās. Jautājumi vispirms ir rakstiski jāiesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kas lemj par to pieņemamību.

Eiropas Parlamenta gada darba grafiku katru gadu pieņem plenārsēdē, parasti jūnijā, pēc politisko grupu priekšsēdētāju konferences priekšlikuma. Grafikā norāda arī nedēļas, kad notiek Parlamenta komiteju sanāksmes, un nedēļas, kad notiek politisko grupu sanāksmes. Plenārsēdes darba kārtībā norāda, ja pēc Padomes, Komisijas, Eiropadomes paziņojumiem un Padomei un Komisijai adresētajiem mutiskajiem jautājumiem notiks balsošana par rezolūcijas priekšlikumu. Arī debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem var cita starpā ierosināt rezolūcijas priekšlikumus.

Sēdes protokols ir dokuments, kurā aprakstīta attiecīgās sēdes norise un darbības (iesniegtie dokumenti, debates, balsošana, balsojumu skaidrojumi, iecelšana amatā u.c.). Protokolam pievieno arī balsošanas rezultātus.